Kā mazināt darba kavējumus slimības dēļ (10 soļi)
Darba kavējumi slimības dēļ ir vienas no lielākajām slēptajām izmaksām jebkurā uzņēmumā. Apvienotajā Karalistē 2023. gadā darbinieki slimības dēļ kavēja darbu vidēji 7,8 dienas gadā — pirms pandēmijas tās bija 5,8 dienas, un šis ir augstākais rādītājs vairāk nekā desmit gadu laikā.1 Visā ES apmaksāti slimības atvaļinājumi 2014. gadā izmaksāja aptuveni 138 miljardus € jeb apmēram 1 % no ES IKP — turklāt te vēl nav ieskaitītas virsstundas, pagaidu aizvietotāji un darbi, kas vienkārši paliek nepadarīti.2
Labā ziņa — ievērojamu daļu slimības dienu var novērst. Šajā ceļvedī skaidrojam, kas izraisa darba kavējumus slimības dēļ, un piedāvājam 10 praktiskus soļus, kā tos mazināt tavā darbavietā.
Table of Contents
1. Kas izraisa darba kavējumus slimības dēļ?
Saskaņā ar CIPD aptauju, kurā piedalījās vairāk nekā 900 organizāciju, biežākie cēloņi ir šādi:1
- Īslaicīgi kavējumi: vieglas saslimšanas, piemēram, saaukstēšanās, gripa un kuņģa un zarnu trakta infekcijas.
- Ilgstoši kavējumi: psihiskās veselības traucējumi, balsta un kustību aparāta bojājumi (muguras, kakla un locītavu problēmas), akūtas saslimšanas un stress.
No dažiem cēloņiem izvairīties nav iespējams. Taču daudzi ir saistīti ar lietām, ko darba devējs var ietekmēt: darba slodzi, kustību daudzumu dienas laikā, vadības pieeju un to, vai cilvēki jūtas droši lūgt palīdzību, pirms problēma pāraug vairākās nedēļās ārpus darba.
2. Ko patiesībā izmaksā slimības dienas
Tiešās izmaksas ir slimības nauda. Netiešās izmaksas bieži ir lielākas:
- virsstundas vai pagaidu darbinieki, lai paveiktu darbu;
- nokavēti termiņi un zemāka pakalpojumu kvalitāte;
- papildu slodze kolēģiem, kas var radīt vēl lielāku stresu un vairāk kavējumu;
- prezenteisms — cilvēki strādā slimi, izplata infekcijas un nespēj strādāt ar pilnu atdevi.
Tāpēc kavējumu mazināšana nav tikai personāla vadības rādītājs. Tas ir viens no tiešākajiem veidiem, kā saglabāt produktivitāti un komandas noskaņojumu.
3. 10 veidi, kā mazināt darba kavējumus slimības dēļ
1. Precīzi uzskaiti kavējumus
Nevar mazināt to, ko neuzskaiti. Reģistrē katru kavējumu, tā ilgumu un iemeslu, pēc tam izvērtē kavējumu īpatsvaru, to biežumu, ilgumu un iespējamās likumsakarības — piemēram, saistību ar pirmdienām, brīvdienām vai intensīviem darba periodiem. Daudzi darba devēji Apvienotajā Karalistē izmanto arī Bredforda koeficientu, kas piešķir lielāku svaru biežiem īslaicīgiem kavējumiem. Izmanto datus, lai sāktu atbalstošas sarunas, nevis sodītu cilvēkus.
2. Izstrādā skaidru un taisnīgu kavējumu politiku
Pārliecinies, ka visi zina, kā un kad ziņot par saslimšanu, ar ko sazināties, kad vajadzīga ārsta izziņa un kā tiek apmaksātas slimības dienas. Skaidra politika novērš darbinieku neskaidrību un sniedz vadītājiem vienotu pieeju kavējumu pārvaldībai.
3. Aprunājies pēc atgriešanās darbā
Īsa, draudzīga saruna pēc katra kavējuma ir viens no iedarbīgākajiem pieejamajiem rīkiem. Tā parāda, ka darbinieka pietrūka, palīdz vadītājiem laikus pamanīt dziļākas problēmas (darba slodzi, veselības problēmas, tuvinieku aprūpes pienākumus) un dod darbiniekiem iespēju lūgt atbalstu.
4. Palīdzi cilvēkiem būt aktīviem
Pētījumi liecina par saikni starp regulārām fiziskām aktivitātēm un mazāku slimības dienu skaitu. Kādā pētījumā darbinieki, kuri sasniedza ieteicamo augstas intensitātes fizisko aktivitāšu apjomu, gada laikā izmantoja par vairāk nekā četrām slimības dienām mazāk nekā tie, kuri to nesasniedza.3 Regulāras kustības palīdz arī novērst muguras un kakla problēmas, kas izraisa lielu daļu ilgstošo kavējumu.
Praktiski veidi, kā iekļaut kustību darba nedēļā, ir uzņēmuma soļu izaicinājumi, sapulces pastaigas laikā un kampaņas, kas mudina uz darbu doties aktīvi, piemēram, septembra izaicinājums bez auto.
5. Atbalsti psihisko veselību un mazini stresu
Psihiskās veselības traucējumi un stress ir vieni no galvenajiem ilgstošu kavējumu cēloņiem. Uzturi samērīgu darba slodzi, veido vidi, kurā runāt par stresu ir normāli, un informē par pieejamo atbalstu, piemēram, darbinieku atbalsta programmu. Mūsu ceļvedī par to, kā palīdzēt darbiniekiem pārvaldīt stresu darbā, skaidrots, ko darīt, ja kāds par to pastāsta. Labjutības aktivitātēm ne vienmēr jābūt saistītām ar sportu — labi darbojas arī labjutības izaicinājumi bez fiziskās slodzes, kas veltīti miegam, apzinātībai vai atpūtai no ekrāniem.
6. Novērs balsta un kustību aparāta problēmas
Nodrošini ergonomiski iekārtotas darbavietas, mudini regulāri pārtraukt sēdēšanu un, kur tas nepieciešams, apmāci cilvēkus droši celt smagumus. Fiziski smags darbs prasa papildu uzmanību — ieskaties mūsu ceļvedī par labjutību darbiniekiem, kuri nestrādā pie rakstāmgalda.
7. Mazini infekciju izplatīšanos
Saaukstēšanās un gripas sezonā palīdz vienkārši pasākumi: laba roku higiēna, labi vēdinātas telpas, iespēja vakcinēties pret gripu un saprotoša attieksme pret palikšanu mājās (vai attālinātu darbu, ja tas iespējams), kamēr cilvēks var inficēt citus. Vairāk padomu atradīsi rakstā par to, kā izvairīties no rudens saslimšanām.
8. Piedāvā elastību
Elastīgs darba laiks vai hibrīddarbs ļauj cilvēkiem apmeklēt ārstu, pildīt tuvinieku aprūpes pienākumus un atveseļoties no vieglas saslimšanas, nekavējot visu darba dienu. Tas ir īpaši vērtīgi strādājošiem vecākiem.
9. Apmāci tiešos vadītājus
Vadītāji parasti pirmie uzzina par kavējumu un pirmie pamana, kad kādam klājas grūti. Sniedz viņiem prasmes un pārliecību, lai viņi spētu vadīt atbalstošas sarunas, taisnīgi piemērot kavējumu politiku un zinātu, kur ieteikt cilvēkiem vērsties pēc palīdzības.
10. Veido labjutības kultūru, nevis vienreizēju bonusu
Atlaide sporta zālei pati par sevi reti maina paradumus. Darbojas konsekventa pieeja visa gada garumā, kurā cilvēki patiešām iesaistās. Plāno regulāras aktivitātes visa gada laikā — mūsu labjutības izaicinājumu kalendārs ir labs sākumpunkts — un sasaisti tās ar darbinieku iesaisti plašākā kontekstā. Lai ieraudzītu kopainu, uzzini, kāpēc labjutība ir stratēģija, nevis bonuss.
4. Kā labjutības izaicinājumi palīdz mazināt slimības dienas
Bezmaksas sporta iespējas ir labs sākums, taču ar tām vien nepietiek, lai mainītu ikdienas paradumus. Labjutības izaicinājumi to spēj: tie dod cilvēkiem kopīgu mērķi, iemeslu kustēties katru dienu un nelielu draudzīgas sacensības devu ar kolēģiem.
YuMuuv savienojas ar pulksteņiem un veselības lietotnēm, ko darbinieki jau izmanto, tāpēc vari dažu minūšu laikā organizēt soļu, aktivitāšu un labjutības izaicinājumus visam uzņēmumam un atalgot cilvēkus par pašu aktivitāti. Lai saprastu, vai tas darbojas, līdztekus dalībai seko līdzi kavējumu rādītājiem pirms un pēc izaicinājumiem. Mūsu atklātais ceļvedis par uzņēmuma labjutības programmas ieguldījumu atdeves mērīšanu parāda, kā to darīt.
5. Biežāk uzdotie jautājumi
5.1. Kāds slimības kavējumu līmenis ir normāls?
Tas atšķiras atkarībā no valsts, nozares un organizācijas lieluma. Apvienotajā Karalistē 2023. gadā vidējais rādītājs bija 7,8 dienas uz darbinieku gadā.1 Noderīgākais atskaites punkts ir tava uzņēmuma rādītāju tendence: salīdzini datus pa gadiem un starp komandām.
5.2. Kas ir Bredforda koeficients?
Tā ir formula, kas izceļ biežus īslaicīgus kavējumus: S² × D, kur S ir atsevišķu kavējuma periodu skaits, bet D — kopējais kavēto dienu skaits noteiktā laikposmā, parasti 52 nedēļās. Desmit vienas dienas kavējumi dod daudz augstāku rezultātu nekā viens desmit dienu kavējums.
5.3. Vai labjutības programma tiešām var mazināt slimības dienas?
Var, īpaši tad, ja tā mudina cilvēkus regulāri kustēties un atbalsta psihisko veselību. Rezultāti ir atkarīgi no dalības, tāpēc izvēlies aktivitātes, kas ir iekļaujošas un kurām ir viegli pievienoties, un seko līdzi kavējumiem vismaz 6–12 mēnešus.
5.4. Vai darbinieki jāmudina nākt uz darbu slimiem?
Nē. Prezenteisms veicina slimību izplatīšanos un palēnina atveseļošanos. Mērķis ir panākt, lai mazāk cilvēku saslimtu, nevis lai mazāk cilvēku par to ziņotu.
6. Sāc mazināt slimības kavējumus ar YuMuuv
Vēlies vienkāršu veidu, kā iekustināt visu komandu? Piesakies demonstrācijai un uzzini, kā YuMuuv labjutības izaicinājumi darbojas jebkura lieluma uzņēmumos.
