Aizņemtākie cilvēki tavā uzņēmumā: labbūtības izaicinājumi, kas der strādājošiem vecākiem

Katrai labbūtības programmai ir grupa, ko tā nemanāmi zaudē, un vairumā uzņēmumu tie ir strādājoši vecāki. Ne jau tāpēc, ka vecākiem nerūpētu sava veselība — pajautā jebkuram mazuļa vecākam, cik daudz viņš būtu gatavs atdot par vienu nepārtraukta miega nakti —, bet tāpēc, ka ierastais izaicinājumu formāts paredz kaut ko tādu, kā vecākiem nav: brīvu brīdi dienā. Kopīgais skrējiens plkst. 18.00 notiek laikā, kad jāizņem bērni. Pusdienlaika nodarbība iekrīt vienīgajā brīvajā pusstundā, ko varētu izmantot zvanam pediatram. Nedēļas nogales pārgājiens sakrīt ar dzimšanas dienas ballīti, futbola spēli un pārtikas iepirkšanu, lai visai saimei būtu ko ēst.

Tāpēc vecāki apskata paziņojumu par izaicinājumu, aptuveni četrās sekundēs visu sarēķina un nepiesakās. Viņi reti sūdzas. Viņi vienkārši klusi nepievienojas, un programmas dalības datos rodas tukšums tieši tur, kur ir cilvēki, kuriem visvairāk vajadzīga atjaunošanās, kustība un mirklis, kurā atkal sajusties pašiem kā sev. Labā ziņa ir tā, ka risinājums lielākoties slēpjas izaicinājuma plānošanā. Turklāt gadā ir īpaši piemērots brīdis, kad to īstenot — pie tā vēl atgriezīsimies.

Diena bez brīviem brīžiem

Sāc ar to, ka uztver vecāku dienas ritmu nopietni un ņem to vērā, plānojot izaicinājumu. Tipiskā ģimenē, kurā abi vecāki strādā un bērni iet skolā, grafiks ir tikpat stingrs kā aviokompānijā: piecelties, pabarot, apģērbt, sagatavot pusdienu kārbiņas, aizvest uz skolu, strādāt, izņemt bērnus vai organizēt pēcpusdienas nodarbības, pagatavot vakariņas, palīdzēt ar mājasdarbiem, nomazgāt bērnus, vienoties par gulētiešanu. Tad paliek vakara atlikums, kurā jāizvēlas starp veļu, e-pastiem, partneri un aizmigšanu. Šajā dienā nav laika lodziņa ar uzrakstu “labbūtība”. Tajā vispār nav neviena brīva lodziņa. Ikviens izaicinājums, kas prasa atsevišķu laiku, liek vecākam šo laiku paņemt no kaut kā cita — bet nav, no kā.

Tāpēc labi domāti labbūtības padomi vecākus tik bieži neuzrunā. “Vienkārši velti sev trīsdesmit minūtes” nav padoms — tā ir aritmētika, kas nesanāk. Risinājums nav atrast papildu laiku. Risinājums ir pievienot labbūtību tam laikam, kas jau ir. Uzvedības pētnieki to sauc par ieradumu sasaistīšanu.

Paskaties uz vecāka dienu vēlreiz, šoreiz skaitot kustības, nevis minūtes. Ceļš uz skolu un atpakaļ — divreiz, jo bērni arī jāizņem, — ir pāris tūkstoši soļu. Stunda rotaļu laukumā nozīmē pietupienus, izklupienus, sprintus pakaļ aizripojušam skrejritenim un bērna uzcelšanu uz kāpelēšanas stieņiem jau četrdesmito reizi. Nest aizmigušu četrgadnieku augšā pa kāpnēm ir slodze, ko atzinīgi novērtētu jebkurā sporta zālē. Sestdienā braukt ar bērniem ar velosipēdu ir riteņbraukšana. Tas viss skaitās, taču lielākā daļa paliek nepamanīta programmās, kuru pamatā ir pieņēmums, ka fiziskās aktivitātes ir atsevišķs, ieplānots pasākums bez bērniem.

Gan personāla speciālistiem, gan pašiem vecākiem ir vērts pieņemt citu skatījumu: kustība kopā ar ģimeni nav mazāk vērtīga labbūtība. Tā ir labbūtība dubultā. Vecāks, kurš ved bērnu uz skolu kājām, nevis ar auto, iegūst soļus, bet bērns — ieradumu, svaigu gaisu un desmit minūtes nesteidzīgas sarunas, kāda braucienā ar auto nekad nesanāk. Izaicinājums, kurā ieskaita ceļu uz skolu, nepazemina latiņu. Tas uzskaita reālu rīcību, kas patiešām uzlabo veselību, un vienlaikus nemanāmi veido veselīgu pamatu nākamajai paaudzei.

Vainas sajūta

Ir arī otrs, mazāk apspriests iemesls, kāpēc vecāki izvairās no labbūtības izaicinājumiem, un tas nav saistīts ar laika plānošanu. Tā ir vainas sajūta. Vecākam “laiks sev” nekad nav par brīvu — tas ir laiks, kurā kādam citam jāpārņem pienākumi. Skrējiens plkst. 18.00 nozīmē, ka partneris viens pats tiek galā ar vakariņām, vecvecākam jābrauc pāri visai pilsētai vai bērni vēl stundu pavada pie ekrāna. Katrai labbūtības aktivitātei, kas pasniegta kā aizbēgšana no ģimenes ikdienas, ir cena, ko samaksā ģimene, un vairums vecāku lielākajā daļā dienu nolemj, ka tā ir pārāk augsta. Programmas, kas uzsver sevis palutināšanu — tu to esi pelnījis, atvēli laiku sev —, neapzināti šo cenu paaugstina, liekot uztvert aktivitāti kā pašizdabāšanu, kas jāattaisno.

Risinājums ir tas pats skatījuma maiņas princips, tikai no otras puses. Aktivitātes, kurās iesaistīti arī bērni, nerada nekādu vainas sajūtu. Neviens nejūtas savtīgs par ģimenes izbraucienu ar velosipēdiem, iešanu uz skolu vai divdesmit minūtēm, dzenājot bumbu pagalmā. Ja tavs izaicinājums novērtē šādas aktivitātes, tu esi novērsis ne tikai laika plānošanas šķērsli, bet arī emocionālo — un daudziem vecākiem tas bija lielākais no abiem.

Principi vecākiem draudzīgiem izaicinājumiem

No tā visa izriet daži principi, kurus ir vērts piemērot ikvienam izaicinājumam, ko rīko, jo programma, kas der uzņēmuma aizņemtākajiem cilvēkiem, der visiem.

Pirmkārt, paredzi struktūrā vietu atkāpēm. Vecāku mēnesī vienmēr gadās nedēļa ar ausu iekaisumu, nedēļa ar skolas izrādi un nedēļa, kurā viss saiet grīstē. Izaicinājums, kas prasa trīsdesmit nevainojamas dienas, šim vecākam beidzas jau sestajā dienā, un nākamajam viņš vairs nepievienosies. Regularitātes mērķis — sasniegt dienas mērķi, piemēram, piecpadsmit vai divdesmit dienās no trīsdesmit — uzreiz pasaka dalībniekiem, ka arī nepilnīgi mēneši skaitās. Šis viens lēmums vecāku iesaistei dod vairāk nekā jebkāds daudzums iedrošinošu vēstījumu, jo tas atbilst viņu patiesajai ikdienai. Piecpadsmit dienas ar īstu ieradumu haotiskā mēnesī nav pazemināts standarts; tā ir uzvara, un izaicinājuma struktūrai tas būtu jāapliecina. (Vairāk par to, kāpēc tas darbojas, lasi rakstā par nepārtrauktu aktivitāšu sēriju psiholoģiju.)

Otrkārt, nenosaki aktivitātēm konkrētu laiku. Pasākumi noteiktā laikā — kopīgi skrējieni, tiešraides nodarbības, jebkas pusdienlaikā — izslēdz tos, kuri tajā stundā nevar piedalīties, un vecāki gandrīz nekad tajā stundā nevar piedalīties. Izaicinājumi, kuros aktivitāte skaitās neatkarīgi no tā, kad un cik īsos posmos tā notiek, ir vienīgais formāts, kas iederas sadrumstalotā dienā. Desmit minūtes kustības plkst. 6.40, ceļš uz skolu plkst. 8.15, rotaļu laukums plkst. 17.30 — dienas laikā viss saskaitās, lai gan neviena atsevišķa daļa neizskatās pēc treniņa.

Treškārt, panāc, lai dalība prasītu pēc iespējas mazāk pūļu. Vecāki izaicinājumam veltīs tikpat daudz uzmanības kā vairumam lietu ārpus ģimenes: aptuveni deviņdesmit sekundes. Automātiska uzskaite no kabatā esošā tālruņa reģistrē soļus un attālumu, neprasot nekādu rīcību. Visam pārējam manuāla ievade ir vecāku labākais draugs — jo viedpulkstenis ir tā ierīce, ko tā arī neizdevās uzlādēt un kas stāv uz naktsgaldiņa blakus neatdotajai bibliotēkas grāmatai. Izaicinājums, kurā var no atmiņas desmit sekundēs reģistrēt vakardienas ģimenes pastaigu vai aizvadītās nakts miegu, kamēr vārās makaroni, neļauj haotiskajām nedēļām pārvērsties par izstāšanās nedēļām.

Formāti, kas darbojas praksē

Lūk, daži konkrēti formāti, kas visi izriet no iepriekš minētajiem principiem. Soļu izaicinājums ceļā uz skolu: parasts soļu izaicinājums, kura pieteikumā uzsvērta iešana uz skolu. Soļi skaitās jebkurā laikā, bet šāds pasniegšanas veids vecākiem pasaka, ka viņu esošā ikdiena jau nozīmē dalību. Tas neko daudz nemaksā, taču rada atšķirību starp “vēl viens izaicinājums, kurā nevaru piedalīties” un “paga, es to jau daru”. Nedēļas nogales ģimenes foto aicinājums: izaicinājuma čatā aicini dalīties ar bildēm, kurās redzama kustība kopā ar bērniem — izbrauciens ar velosipēdiem, piedzīvojums lapu kaudzē, pastaiga ar lēkāšanu peļķēs. Vecāki, kuri nekad nepublicētu pašbildi no sporta zāles, publicēs lapu kaudzi, un čatu piepildīs tāda uzņēmuma kultūra, kurā vecāki tiešām var ieraudzīt sevi. Regularitātes mēnesis: jebkurš ikdienas ieradums — ūdens dzeršana, miegs, laiks ārā, desmit minūtes kustības — ar elastīgu mērķi, cik dienās mēneša laikā tas jāsasniedz. Sāc to brīdī, kad mainās ikdienas ritms, un skaidri pasaki, ka tas ir piemērots arī vecāku dzīvei.

Un vēl viens formāts, ko viegli nepamanīt: privāts izaicinājums kā vecāku pašu izvēlēts papildinājums. Vecāks var izveidot nelielu privātu izaicinājumu līdz 10 cilvēkiem — tikai savai ģimenei vai dažiem kolēģiem, kuri arī ir vecāki, — ar mērķi, kas atbilst viņu reālajai dzīvei, līdzās uzņēmuma rīkotajiem izaicinājumiem. Dažkārt visa uzņēmuma līderu tabula ir pavisam nepiemērots mērogs cilvēkam, kura šī mēneša uzvara ir piecas pastaigas uz skolu nedēļā. Toties pašu veidots izaicinājums starp cilvēkiem ar līdzīgiem ierobežojumiem ir tieši laikā. Mūsu ceļvedī par ģimenes fizisko aktivitāšu izaicinājumu uzzināsi, kā tādu izveidot.

Kad sākt: izmanto ikdienas ritma maiņu

Skolas sākums ir vienīgais brīdis gadā, kad visu vecāku ikdienas ritms vienlaikus tiek izjaukts un veidots no jauna. Jauni celšanās laiki, jauni maršruti, jauna bērnu izņemšanas kārtība: aptuveni trīs nedēļas visas ģimenes grafiks ir kā vēl nesacietējis betons. Arī ieradumu pētījumi apstiprina, ka šo brīdi ir vērts izmantot. Bātas Universitātes pētnieku vadītā lauka eksperimentā pasākumi ikdienas uzvedības maiņai labāk iedarbojās uz cilvēkiem, kuri iepriekšējo trīs mēnešu laikā bija pārcēlušies uz citu mājokli, nekā uz tiem, kuriem bija nostabilizējusies ikdiena, jo izjaukts dienas ritms padara vecos ieradumus atvērtākus pārmaiņām. Labbūtības atbalsta punkts, kas ieviests, kamēr betons vēl nav sacietējis — iešana uz skolu, desmit minūtes sev pēc bērnu aizvešanas, agrāka gulētiešana, ko mācību gads tāpat pieprasa —, kļūst par ikdienas daļu un saglabājas arī novembrī. Tas pats atbalsta punkts, ieviests mēnesi vēlāk, jau cīnās ar nostiprinājušos grafiku. Ja septembris ir nokavēts, nākamās pārmaiņas ir atgriešanās pēc ziemas brīvlaika janvārī un pāreja uz vasaras ritmu. Katrā no šiem brīžiem jauna sākuma efekts darbojas tavā labā.

Noslēgumā daži vārdi personāla speciālistiem. Vecāki tev neteiks, ka programma viņus atstāj ārpusē. Tā ir grupa, kura visretāk sūdzas un visbiežāk vienkārši neparādās tavos dalības datos — viņiem nav liekas enerģijas atsauksmēm, toties ir ilga pieredze klusām pielāgoties lietām, kas nav veidotas viņu vajadzībām. Tāpēc negaidi sūdzību. Paskaties, kuri cilvēki pievienojas taviem izaicinājumiem, pamani, kā trūkst, un pārveido tos uzņēmuma aizņemtākajiem cilvēkiem. Tad dalība pieaugs tieši tajā grupā, ko iepriekš nemanāmi zaudēji, un bieži augs arī kaut kas grūtāk izmērāms: vecāku sajūta, ka uzņēmums redz viņu patieso ikdienu.

Vecākiem draudzīgi izaicinājumi YuMuuv

To visu ir viegli īstenot YuMuuv. Soļi un attālums automātiski sinhronizējas no tālruņa, tāpēc nav vajadzīga ne valkājama ierīce, ne regulāra tās uzlāde. Miegs, ūdens dzeršana, laiks ārā un citi ģimenes dzīvei piemēroti ieradumi izaicinājumu aktivitāšu sarakstā ir pieejami kā manuāli ievadāmas aktivitātes, ko dažu sekunžu laikā var reģistrēt ar pogu +Dienasgrāmata. Veidojot izaicinājumu, izvēlies dienas mērķi un sākuma paziņojumā norādi, ka finišs ir piecpadsmit vai divdesmit dienas no trīsdesmit. Izaicinājuma čatā var dalīties ar nedēļas nogales ģimenes foto, bet privātie izaicinājumi dod vecākiem iespēju darboties savas ģimenes lokā. Nekas no tā nepagarina vecāku dienu. Tas tikai nodrošina, ka labbūtība, kas jau ir viņu dzīvē, beidzot tiek ieskaitīta.

Vairāk ideju aktivitātēm ārpus sporta zāles atradīsi mūsu rakstā par labbūtības izaicinājumiem bez sportošanas, kā arī uzzināsi, kāpēc miegam ir vieta tavā labbūtības programmā.

Vēlies programmu, kas der arī taviem aizņemtākajiem darbiniekiem? Piesakies YuMuuv demonstrācijai, un mēs palīdzēsim tev izveidot vecākiem draudzīgus izaicinājumus.