Izmanto 2. ceturkšņa ceļavēju: veicini labbūtību, kad motivācija jau ir augsta

Katru janvāri atkārtojas viens un tas pats. Uzņēmumi līdz ar jaunā gada enerģiju ievieš labbūtības iniciatīvas. Darbinieki piesakās, jauna sākuma optimisma pārņemti. Taču līdz Valentīndienai dalība jau ir strauji sarukusi. Sporta zāles abonementi paliek neizmantoti. Labbūtības portāls krāj digitālos putekļus. Vadība nemanāmi pievēršas citām prioritātēm.

Nav tā, ka cilvēkiem nerūpētu labbūtība. Vienkārši janvāris ir ļoti nepiemērots laiks noturīgu ieradumu veidošanai. Dienas ir īsas un aukstas. Pēcsvētku nogurums ir jūtams. Un spiediens, ko rada sauklis “jauns gads, jauns tu”, pārvērš rūpes par labbūtību par pienākumu, nevis kaut ko tādu, ko cilvēki patiešām vēlas darīt.

Taču ir kāds laika posms, kuru lielākā daļa organizāciju pilnībā palaiž garām — gada periods, kad apstākļi iesaistei labbūtības aktivitātēs ir teju netaisnīgi labvēlīgi. Tas ir 2. ceturksnis. Un, ja tu to neizmanto, tu cīnies pret straumi, nevis ļaujies tās plūdumam.

Kāpēc janvārī neizdodas, bet aprīlī izdodas

Lielākajai daļai no mums šī aina ir pazīstama: janvārī sporta zāles ir pārpildītas, bet februārī cilvēku jau ir krietni mazāk. Daudzas apņemšanās izplēn dažu nedēļu laikā. Entuziasms ir īsts. Tam ne vienmēr seko darbi.

Iemesls galvenokārt slēpjas apkārtējos apstākļos. Janvārī viss darbojas pret tevi. Īsās dienasgaismas stundas mazina enerģiju un pasliktina noskaņojumu. Aukstajā laikā jebkura aktivitāte ārā šķiet apgrūtinoša. Cilvēki atgūstas no svētku tēriņiem un pārmērīgas socializēšanās. Motivācija ir mākslīga — to nosaka kalendārs, nevis cilvēku patiesā pašsajūta.

Aprīlī aina jau ir pavisam cita.

Žurnālā The Lancet publicētā pētījumā konstatēts, ka serotonīna ražošana smadzenēs ir tieši saistīta ar spilgtā saules gaismā pavadīto laiku un viszemākā tā ir ziemā. Iestājoties pavasarim un dienām kļūstot garākām, serotonīna līmenis dabiski paaugstinās. Cilvēki jūtas enerģiskāki, optimistiskāki un atvērtāki pārmaiņām. Tā nav motivācijas teorija. Tā ir neiroķīmija, kas darbojas tavā labā.

Pievieno tam praktiskos faktorus: siltāks laiks atkal padara pastaigas, riteņbraukšanu un aktivitātes brīvā dabā pievilcīgas. Parādās vairāk laika kopīgiem pasākumiem. Izklīst 1. ceturkšņa termiņu un ikgadējo darba snieguma pārrunu migla. Darbinieki ne tikai vēlas iesaistīties labbūtības aktivitātēs — viņi jau ir pusceļā uz to. Apkārtējie apstākļi lielāko darbu paveic tavā vietā.

Tas ir 2. ceturkšņa ceļavējš. Un organizācijām, kas to pamana, ir milzīgas priekšrocības salīdzinājumā ar tām, kas joprojām turas pie janvāra domāšanas.

1. ceturkšņa nogurums ir īsts — un tā ir tava iespēja

Par šo netiek runāts pietiekami: 1. ceturksnis ir nogurdinošs. Gada plānošana, mērķu noteikšana, darba snieguma pārrunas un spiediens gadu sākt ar labiem rezultātiem nozīmē, ka lielākā daļa darbinieku aprīli sagaida ar trīs mēnešos uzkrātu stresu.

Gallup globālais pētījums liecina, ka aptuveni četri no desmit darbiniekiem parastā dienā izjūt lielu stresu. Pievieno tam prasīgu pirmo ceturksni, un līdz aprīlim daudziem jau ir uzkrājusies ievērojama spriedze. Viņi ne tikai ir atvērti labbūtības aktivitātēm. Viņiem tās ir vajadzīgas.

Tieši tāpēc 2. ceturksnis ir tik piemērots laiks, lai sāktu. Tu nelūdz darbiniekiem uzņemties vēl kaut ko jau tā pārslogotajā gada sākumā. Tu piedāvā iespēju mazināt spriedzi tieši tad, kad viņi to meklē. Pavasara labbūtības izaicinājums nešķiet kā vēl viena uzņēmuma iniciatīva — tas ir kā svaiga gaisa malks. Burtiskā nozīmē.

Te darbojas arī psiholoģisks princips. Pētnieki ir atklājuši jauna sākuma efektu: cilvēki aktīvāk tiecas sasniegt mērķus pēc tādiem laika atskaites punktiem kā jaunas nedēļas, mēneša vai gadalaika sākums. Janvāris saņem visu uzmanību, taču arī jauna ceturkšņa sākums un gadalaiku maiņa ir iespēja sākt no jauna.

Budžeta priekšrocība, par kuru nerunā

2. ceturksnim ir arī praktiska priekšrocība, kas sniedzas tālāk par motivāciju un noskaņojumu: nauda.

Daudzās organizācijās budžetu plāno kalendārajam gadam, tāpēc 1. ceturksnis paiet, pabeidzot plānus un saņemot apstiprinājumus. Līdz 2. ceturksnim budžets ir sadalīts, pilnvaras līdzekļu izmantošanai ir skaidras, un personāla komandām patiešām ir laiks un kapacitāte jaunām iniciatīvām. Organizatoriskā gatavība, kuras janvārī trūka, kamēr visi vēl skaidroja prioritātes, aprīlī jau ir pilnībā nodrošināta.

Uzņēmumiem, kas izvērtē labbūtības platformas, 2. ceturksnis ir arī praktiski piemērots brīdis lēmuma pieņemšanai: vēl ir priekšā lielākā gada daļa, lai parādītu rezultātus, un pietiek laika izplānot vasaras un rudens aktivitāšu ritmu. Ja tavā organizācijā ir runāts par ieguldījumiem labbūtībā, šis ir brīdis, kad sarunas var pārvērst darbos.

Ja gaidīsi līdz 3. ceturksnim, būs jārēķinās ar vasaras atvaļinājumiem. Ja gaidīsi līdz 4. ceturksnim, būs jākonkurē ar budžeta plānošanu, gada noslēguma pārrunām un svētku kņadu. 2. ceturksnis ir brīvais iespēju logs — laiks, kad ieceres, resursi un īstais brīdis patiešām sakrīt.

Kā sākt labbūtības aktivitātes 2. ceturksnī

Tātad ceļavējš ir klāt. Kā to izmantot?

Veiksmīgākajiem labbūtības iniciatīvu startiem 2. ceturksnī ir vairākas kopīgas iezīmes, kas tos atšķir no janvārim raksturīgā straujā uzrāviena un tikpat straujā apsīkuma.

Tie sākas ar mazumiņu un attīstās. Nemēģini ar vienu paziņojumu ieviest visaptverošu labbūtības platformu visam gadam. Sāc ar konkrētu pavasara izaicinājumu — četras līdz sešas nedēļas, viena skaidra tēma un vienkārša pievienošanās. Piesaisti cilvēkus ar iespēju sākt bez lielām saistībām. Izaicinājums “Pavasara restarts”, kas apvieno soļu uzskaiti, ūdens dzeršanas mērķus un ikdienas apzinātības minūtes, sniedz darbiniekiem vairākus iesaistes veidus, viņus nepārslogojot. Idejas meklē rakstos par pieciem svaigiem pavasara labbūtības izaicinājumiem un veselīgiem pavasara izaicinājumiem; lai sāktu ātri, izmanto mūsu 7 dienu ieviešanas plānu.

Tie izmanto vēlmi doties ārā. 2. ceturksnis ir tas laiks gadā, kad aicinājums “dodies ārā” patiešām uzrunā gandrīz ikvienu. Pastaigu izaicinājumi, komandu aktivitātes brīvā dabā, kustību pauzes pusdienlaikā — aprīlī un maijā tie šķiet dabiski tā, kā janvārī vai novembrī vienkārši nevar šķist. Izmanto gadalaika priekšrocības. Veido izaicinājumus, kas pieceļ cilvēkus no krēsliem un izved dienasgaismā, kur neiroķīmija jau dara savu darbu.

To pamatā ir komandas, nevis individuāla dalība. Sociālie elementi izmērāmi maina uzvedību: randomizētajā STEP UP pētījumā sociālo spēles elementu pievienošana soļu uzskaitei palielināja aktivitāti, un sacensību grupa dienā nogāja aptuveni par 920 soļiem vairāk nekā kontroles grupa (Patel un līdzautori, JAMA Internal Medicine, 2019). 2. ceturksnī, kad cilvēkiem dabiski ir vairāk enerģijas socializēties, komandas dinamika ir īpaši spēcīga. Cilvēki vēlas justies piederīgi, tāpēc dod viņiem komandu, kurai piederēt.

Tie ir daļa no kaut kā lielāka. Labākās 2. ceturkšņa iniciatīvas netiek pasniegtas kā atsevišķi pasākumi. Tās tiek pozicionētas kā sākums pārmaiņām uzņēmuma labbūtības kultūrā. “Šis ir mūsu pavasara izaicinājums — un pirmais no četriem sezonālajiem izaicinājumiem šogad.” Šāds vēstījums pārvērš vienreizēju pasākumu par stāstu, kurā darbinieki var saskatīt savu vietu ilgtermiņā. Tas arī sagatavo ceļu vasaras, rudens un ziemas izaicinājumiem, kas balstās uz 2. ceturksnī ielikto pamatu. Vienkāršu struktūru atradīsi četru ceturkšņa izaicinājumu plānā, bet par nākamo soli lasi rakstā kā sagatavot vasaras izaicinājumu.

Īstā brīža izvēles ieguvumi summējas

Lūk, kas notiek, ja labbūtības aktivitātes sāc 2. ceturksnī, nevis janvārī.

Pirmkārt, sākotnējā dalība ir lielāka, jo tu izmanto dabisko motivāciju, nevis cīnies ar pēcsvētku nogurumu. Cilvēki nepiesakās vainas izjūtas dēļ — viņi piesakās, jo patiešām to vēlas.

Otrkārt, vairāk dalībnieku nonāk līdz finišam, jo apkārtējie apstākļi — dienasgaisma, laikapstākļi, enerģijas līmenis un atvērtība saskarsmei — palīdz saglabāt iesaisti visa izaicinājuma laikā, nevis darbojas pret to.

Treškārt, pavasara izaicinājumā izveidotajiem ieradumiem ir lielāka iespēja nostiprināties, jo to pamatā ir patiesa motivācija, nevis kalendāra radīts spiediens. Darbinieks, kurš aprīlī sāk doties pastaigās pusdienlaikā, visticamāk, to turpinās arī jūlijā — biežāk nekā tas, kurš 2. janvārī sāka apmeklēt sporta zāli.

Un, ceturtkārt, veiksmīgs starts 2. ceturksnī organizācijai pierāda, ka ieguldījumi labbūtībā strādā. Kad vadība redz augstu dalību pavasara izaicinājumā un pozitīvas darbinieku atsauksmes, jautājumu “vai mums ieguldīt labbūtībā?” nomaina jautājums “kā attīstīt iesākto?”. Tā ir pavisam cita saruna — un tā ved uz ilgstošiem ieguldījumiem, nevis vienreizējiem eksperimentiem.

Kāpēc īstais risks ir gaidīšana

Daudzu organizāciju pirmā reakcija ir turpināt plānot, izvērtēt un gaidīt “ideālo brīdi”. Taču dati par darbinieku iesaisti rāda, ka jārīkojas steidzami. Tā kā darbinieku iesaiste pasaulē ir vēsturiski zemā līmenī un puse darbinieku meklē nākamo darba iespēju, gaidīšana nav bez sekām. Katrs atliktais ceturksnis ir vēl viens ceturksnis, kurā tavi darbinieki ir neiesaistīti, stresa pārņemti un, iespējams, lūkojas pēc citas darbavietas.

2. ceturksnis nav tikai ērts laiks. Tas ir stratēģiski izdevīgs laiks. Ceļavējš patiešām ir jūtams — dienasgaisma, enerģija, pieejamais budžets un jauna sākuma psiholoģija. Taču ceļavējš nepūš mūžīgi. Vasara atnes atvaļinājumus un grafiku haosu. Rudens atnes 4. ceturkšņa spiedienu. Un janvāris? Mēs jau zinām, kā tas beidzas.

Organizācijas, kas rīkojas 2. ceturksnī, ne tikai uzsāk labbūtības izaicinājumu. Tās izmanto brīdi, kad viss — bioloģija, psiholoģija, budžeta cikli un darbinieku gatavība — darbojas to labā.

Ceļavējš ir klāt. Jautājums tikai — vai tu to izmantosi vai noskatīsies, kā tas aizpūš garām.

Gatavs izmantot ceļavēju? Piesakies YuMuuv demonstrācijai un sāc savu pavasara izaicinājumu dažu dienu laikā.