Labbūtības tendences darbavietā: piecas kultūras pārmaiņas, kas maina programmu darbību

Rakstiem par uzņēmumu labbūtības tendencēm ir uzticamības problēma, un nozare pati to ir nopelnījusi. Katru sezonu parādās jaunas prognozes, kas izrotātas ar šķietami precīziem procentiem, taču daudzu pamatā ir pakalpojumu sniedzēja aptauja, kuras mērķis ir pārdot tieši to, kas tiek prognozēts. Tāpēc uzreiz precizēsim, kas ir šis raksts: nevis prognoze, kas balstīta izdomātā statistikā, bet gan apraksts par attīstības virzienu, ko redzam no sava skatpunkta — personāla vadītāju sarunās, pircēju uzdotajos jautājumos un tajā, kā programmas mūsu platformā šodien tiek veidotas citādi nekā pirms diviem gadiem.

Īpaši izceļas piecas labbūtības tendences darbavietā. Neviena no tām nav jauna ierīce vai vēl nebijusi aktivitāte. Tās visas ir pārmaiņas organizāciju izpratnē par labbūtību: mazāk uzkrītošas, strukturālas un, mūsuprāt, daudz nozīmīgākas par jebkuru atjaunošanās tehnoloģiju, kas tiek reklamēta šajā ceturksnī. Ja vadi programmu, katra no šīm pārmaiņām piedāvā kaut ko, ko vari darīt citādi tuvāko mēnešu laikā.

1. No labumiem uz ritmu

Pirmā pārmaiņa ir pakāpeniska atteikšanās no vienreizējiem labbūtības pasākumiem. Gadiem ilgi ierastā pieeja bija epizodiska: soļu izaicinājums janvārī, vebinārs psihiskās veselības izpratnes veicināšanas mēnesī, augļu grozs — un darīts. Katrs pasākums radīja nelielu aktivitātes uzplūdu, fotoattēlu iekštīklam un pēc tam klusumu līdz nākamajai reizei.

Pārmaiņas virza uzkrātā vilšanās. Personāla vadītāji ir sarīkojuši pietiekami daudz vienreizēju pasākumu, lai savos datos ieraudzītu atkārtojošos ainu: kāpums, kritums, klusums. Uzvedības pārmaiņas nevar uzturēt ar neregulāriem impulsiem, un ikviens, kurš mēģinājis uzlabot fizisko formu ar vienu Jaungada entuziasma uzplūdu, to zina no savas pieredzes.

Praksē šī pārmaiņa vairāk līdzinās kalendāram, nevis plakātam: vienmērīgs izaicinājumu ritms visa gada garumā, kur viens izaicinājums pāriet nākamajā un tēmas ir pieskaņotas gadalaikiem. Vairāk kustību, kad laikapstākļi tam palīdz, miegs un atjaunošanās, kad iestājas tumšais laiks, un kaut kas viegls un sabiedrisks pa vidu. Paradumi nostiprinās ap lietām, kas atkārtojas, un ritms dod tiem šādu pamatu. Arī mūsu labbūtības pasākumu organizatoru aptauja rāda to pašu: 70 % organizāciju dod priekšroku izaicinājumu rīkošanai katru mēnesi.

Konkrēts solis: pirms kaut ko sāc, ieskicē nākamos sešus mēnešus kā secīgu plānu, nevis izvēlies vienu pasākumu. Pat aptuvens ritms — viens galvenais izaicinājums ik pēc četrām līdz sešām nedēļām, mainot fizisko aktivitāšu un citas tēmas — dos vairāk nekā iespaidīgāks vienreizējs pasākums, jo otrais izaicinājums pārņem pirmā izveidoto dalībnieku loku. Mūsu darbinieku labbūtības kalendārs piedāvā sākumpunktu katram mēnesim.

2. Atjaunošanās kļūst par rādītāju

Otrā pārmaiņa ir atpūtas iekļaušana programmās, kurās iepriekš mērīja tikai piepūli. Uzņēmumu labbūtības programmas aizsākās ar kustību uzskaiti — soļiem, treniņiem, kilometriem —, un ilgu laiku to netiešais vēstījums bija: jo vairāk paveikts, jo labāka labbūtība. No šī vēstījuma pamazām atsakās.

Šīs pārmaiņas virza izdegšanas problēmas apzināšanās, ko vienā vai otrā veidā piedzīvojusi lielākā daļa nozaru. Organizācijas, kas redzējušas, kā spējīgi cilvēki sevi noved līdz spēku izsīkumam, ir guvušas mācību: sniegumu nodrošina piepūles un atjaunošanās cikls, nevis piepūle vien. Turklāt programma, kas izceļ tikai piepūli, nostiprina to pašu kultūru, kuru tā it kā cenšas līdzsvarot. Izpratne par atjaunošanos, kas jau sen ir pašsaprotama augstu sasniegumu sportā, ir ienākusi arī ikdienas darba dzīvē.

Praksē tas nozīmē, ka miega izaicinājumi ir līdzās soļu izaicinājumiem un tiek uztverti tikpat nopietni, apzinātības minūtes tiek vērtētas tikpat augstu kā treniņu minūtes un rudens kalendārā pēc kustībām bagāta septembra seko uz atjaunošanos vērsts oktobris. Šāda secība jau programmas struktūrā parāda darbiniekiem, ka svarīgas ir abas cikla daļas.

Konkrēts solis: pievieno kalendāram vienu atjaunošanās izaicinājumu un tā popularizēšanai velti tikpat daudz uzmanības kā soļu sacensībām. Miega izaicinājums oktobrī vai novembrī, kad tumšais laiks dabiski padara šo tēmu aktuālu, ir acīmredzama izvēle (šeit aprakstīts, kā to sarīkot tā, lai cilvēki tam uzticētos). Pēc tam pavēro, kuri cilvēki piedalās. Daudzu programmu pieredze rāda, ka šādi izdodas sasniegt cilvēkus, kurus kustību izaicinājumi nekad nav uzrunājuši.

3. Klusāks līdzdalības ceļš

Trešā pārmaiņa jau sen bija vajadzīga: pēc gadiem ilga pieņēmuma, ka publiska sacensība der ikvienam, programmas sāk piedāvāt mazāk publiskus veidus, kā piedalīties.

Klasiskais formāts ir publiska rezultātu tabula, un daļai darbinieku tas ir tieši tas, kas vajadzīgs: iedvesmojoši, sabiedriski un mazliet aizraujoši. Taču programmu vadītāji, kas ieskatās dziļāk, atkal un atkal ierauga vienu un to pašu: sacensties gribošu kodolu, kas piedalās visur, un klusāku vairākumu, kas vienreiz pievienojās, ieraudzīja savu vārdu tabulas lejasgalā un vairs neatgriezās. Viņiem rezultātu tabula nav motivācija, bet gan neliels, atkārtots apmulsums, un viņu atbilde ir nepiedalīties. Iekļaujošāka pieeja nav pielaidība. Tā ir aritmētika: programma, kas darbojas tikai vissāncensīgākajiem cilvēkiem, nepilda savu patieso uzdevumu — rūpēties par visu darbinieku veselību.

Praksē šis klusākais ceļš nozīmē izvēles iespējas, nevis vienu sacensību arēnu. Personīgie dienas mērķi, kuros panākumus vērtē attiecībā pret sevi, nevis kolēģi, kurš regulāri skrien maratonus. Komandu formāti, kuros rezultātu aprēķina pēc vidējiem rādītājiem un neviens individuālais skaitlis nenonāk uzmanības centrā. Kopīgi mērķi, kurus sasniedz visi kopā. Privāti izaicinājumi nelielām grupām, kas labprātāk piedalās draugu lokā. Sacensību iespēja nepazūd — tā vienkārši vairs nav vienīgais veids, kā iesaistīties. (Par gadījumiem, kad sacensība tiešām palīdz, lasi, kāpēc draudzīga sāncensība darbojas.)

Konkrēts solis: nākamo izaicinājumu rīko divos veidos: ar ierasto rezultātu tabulu tiem, kurus tā motivē, un līdzās tam piedāvā kopīga mērķa vai komandu vidējo rezultātu versiju, kurā uzmanības centrā nav individuālās vietas. Pēc tam salīdzini kopējo dalībnieku skaitu ar iepriekšējo izaicinājumu, kurā bija tikai rezultātu tabula. Parasti šis salīdzinājums runā pats par sevi.

4. Ietekme uz ģimeni un ikdienu

Ceturtā pārmaiņa notiek ārpus pašas programmas robežām: darbā izveidotie paradumi ienāk dzīvē ārpus tā, un organizācijas sāk to uztvert kā ieguvumu, nevis nenozīmīgu blakusefektu.

Daļēji to veicina hibrīddarbs, kas miljoniem cilvēku izpludinājis robežu starp darbu un mājām; programma, kas pievēršas tikai darba pusei šajā saplūdušajā ikdienā, šķiet arvien mākslīgāka. Daļēji tā ir vienkārši paradumu loģika. Cilvēks, kurš ar darbavietas izaicinājuma palīdzību izveido pastaigu rutīnu, nestaigā tikai darba devēja labā. Viņš vakara pastaigā paņem līdzi partneri, un paradums kļūst par mājinieku kopīgu ieguvumu, nevis tikai darbavietas piedāvātu labumu.

Praksē tie ir izaicinājumi, kas veidoti tā, lai tos varētu turpināt mājās: laiks ārā, maltītes bez ekrāniem, pateicības dienasgrāmata — aktivitātes, kurās dabiski iesaistās arī cilvēki, ar kuriem dzīvo kopā. Pamatdoma ir vienkārša: darbinieks, kura mājas dzīve ir veselīgāka, arī darbā ierodas veselīgāks, tāpēc šī plašākā ietekme patiesībā vienmēr ir bijusi programmas interesēs.

Konkrēts solis: izvēlies vienu izaicinājumu, kura tēma jau pēc būtības ir piemērota visai ģimenei — sezonai labi der laiks ārā un maltītes bez ekrāniem —, un ievadziņā pasaki, ka tas paredzēts kopīgai dalībai ar mājiniekiem. Tas neko nemaksā un pārvērš programmu no vēl viena laika patērētāja par kaut ko, kas sniedzas ārpus biroja. Mājiniekiem piemērotu variantu atradīsi mūsu ģimenes fizisko aktivitāšu izaicinājuma ceļvedī.

5. Pierādījumi, nevis solījumi

Piektā pārmaiņa pakalpojumu sniedzējiem patīk vismazāk, un tā ir laba zīme, ka tā ir īsta: pircēji vairs nepieņem nozares ierastos pārdošanas aprēķinus.

Gadiem ilgi labbūtības programmas pārdeva, solot iespaidīgu ieguldījumu atdevi. Visbiežāk citētais skaitlis no 2010. gada pārskata liecināja, ka medicīniskās izmaksas samazinās par aptuveni 3,27 $ uz katru iztērēto dolāru, taču tas lielākoties balstījās nerandomizētos pētījumos. Kad pētnieki pārbaudīja darbavietas programmu randomizētā pētījumā, darbinieki ziņoja par veselīgākiem paradumiem, taču pēc 18 mēnešiem nebija būtisku atšķirību klīniskajos rādītājos, darba kavējumos vai darba sniegumā. Ierobežotāki budžeti un analītiski zinošākas personāla komandas ir paveikušas pārējo: finanšu nodaļas tagad jautā, no kurienes šis skaitlis nāk.

Praksē jautājumi ir mainījušies. Nevis “kāds ir ieguldījumu atdeves koeficients”, bet gan “kāda daļa darbinieku patiešām piedalījās pagājušajā mēnesī”, “cik daudzi atgriezās nākamajā izaicinājumā” un “parādiet iesaistes līkni, arī kritumu pēc sākuma”. Savukārt programmu vadītāji ziņo par pieticīgiem, bet pamatojamiem rezultātiem — dalību, regularitāti, atsauksmēm —, nevis apgalvo, ka soļu izaicinājums ir samazinājis veselības aprūpes izmaksas. Šī atturība stiprina nozari: pieticīgs skaitlis, kam finanšu direktors tic, ir vērtīgāks par iespaidīgu skaitli, kam netic neviens.

Konkrēts solis: pirms nākamās programmas sākuma izlem, par ko ziņosi tās noslēgumā, un apņemies to darīt neatkarīgi no tā, vai rezultāti tev būs glaimojoši: faktiskā dalība, faktiski pabeigtie izaicinājumi un reālais dalībnieku atgriešanās īpatsvars nākamajos izaicinājumos. Ja šobrīd nevari droši iegūt šos skaitļus, labāk to uzzināt tagad, nevis budžeta plānošanas laikā. Mūsu biežāko labbūtības programmu problēmu sarakstā aplūkots tas, kas parasti traucē.

Kas vieno visas piecas pārmaiņas

Skatot kopā, šīs piecas pārmaiņas ir viena pārmaiņa no pieciem skatpunktiem: uzņēmumu labbūtības pieeja kļūst nobriedušāka. Ritms, nevis izrādīšanās; atjaunošanās līdzās piepūlei; iespējas klusajam vairākumam; programmas, kas ņem vērā, ka cilvēkiem ir arī mājas dzīve; un apgalvojumi, kurus finanšu direktors var pārbaudīt. Katra no tām attālina labbūtību no izrādes un tuvina to infrastruktūrai: tā ir mazāk fotogēniska, to grūtāk sākt ar lielu ažiotāžu, toties daudz ticamāk, ka tā joprojām darbosies arī februārī.

YuMuuv loma

YuMuuv ir veidots tieši šim pārmaiņu virzienam. Vari plānot izaicinājumu kalendāru, nevis atsevišķus pasākumus, un līdzās kustību formātiem rīkot miega un apzinātības izaicinājumus (skati pilno aktivitāšu sarakstu). Klusākai dalībai ir pieejami dienas mērķi, kopīgi mērķi un komandu rezultātu tabulas, kurās summu vietā var izmantot vidējos rādītājus. Iesaistei mājās ir pieejami izaicinājumi ar manuālu datu ievadi, piemēram, laiks ārā un maltītes bez ekrāniem, kā arī privāti izaicinājumi, kuriem var pievienoties līdz 10 cilvēkiem, arī cilvēki ārpus uzņēmuma. Nekas no tā neizvēlas stratēģiju tavā vietā, taču, ja šis virziens atbilst tam, kur vēlies attīstīt savu programmu, rīkiem nevajadzētu būt šķērslim.

Plāno nākamo sezonu? Piesakies YuMuuv demonstrācijai, un mēs palīdzēsim tev izplānot izaicinājumu ritmu nākamajiem sešiem mēnešiem.